PRP AV terapija


service single page image

 

PRP AV (platelet rich plasma) terapija ir salīdzinoši jauna metode, kas pēdējos gados pasaulē ieguvusi milzīgu popularitāti savā ātrā, acīmredzamā efekta dēļ.

Procedūras būtība ir tāda, ka no pacienta paša asinīm centrifugācijas rezultātā tiek atdalīta plazma, kurai pievieno aktivizējošus aģentus. Šāda veidā plazma tiek aktivizēta un iegūtajā serumā no trombocītiem atbrīvojas liels daudzums augšanas faktoru, no kuriem svarīgākie ir PDGF – platelet-derived growth factor.

Citi augšanas faktori ir HGF – hepatocyte GF; VEGF– vascular endothelial GF; FGF – fibroblast GF; TGF-beta – transforming growth factor beta.

Ievadot sagatavoto serumu pacienta galvas ādā notiek intensīva šūnu reģenerācijas aktivācija. Procedūras rezultātā esošie augošie mati aug resnāki, turklāt tiek stimulēti telogēna fāzē snaudošie mati, kas arī pāriet anagēna fāze, dodot papildus matu apjomu.

PRP AV terapijas rezultāts

Pēc procedūrām matu apjoms labojas par 30-50%.

Procedūras veic ne biežāk, kā vienu reizi mēnesī, parasti pietiek ar 3 procedūrām, taču izteikta matu paretinājuma vai zuduma gadījumos izdara pat 6 procedūras (vai ordinējot katram pacientam individuāli nepieciešamo procedūru skaitu).

Procedūras nav jāatkārto, jo to efekts ir noturīgs.

Vienas procedūras cena – no 125.00-285.00 EUR

 

PRP terapeitiskās iespējas triholoģijas praksē

 

PRP ir viena no reģeneratīvās medicīnas ārstēšanas metodēm, kuru mūsdienās, kā potenciāli efektīvu terapeitisko līdzekli ar plašu pielietojuma spektru, izmanto dažādās medicīnas nozarēs, piemēram, sporta medicīnā, ortopēdijā, traumatoloģijā, odontoloģijā, estētiskajā medicīnā, dermatoloģijā, triholoģijā, u.c..

Šajā rakstā sniegsim ieskatu PRP attīstības vēsturē, darbības mehānismu būtībā un pielietojuma iespējām triholoģijas praksē.

PRP Vēsture:

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados George S. Hackett mēģināja atrast pēc iespējas efektīgākus risinājumus hronisku sastiepumu ārstēšanai. Hackett nonāca pie pragmatiska slēdziena, ka dabiskā iekaisuma stimulācija veicina atveseļošanās procesu, un izdarīja pieņēmumu, ka, injicējot nelielu daudzumu kairinošas substances (glikozes) cīpslu vai saišu hron. sastiepuma radītajā bojājuma vietā, var izraisīt iekaisuma reakciju, kas veicinātu dzīšanas procesu.

  1. Ferrari bija pirmais, kurš jau 1987. gadā pēc sirds operācijām pielietoja PRP procedūras, lai izvairītos no homologu asins komponentu transfūzijām.

Termins “Reģeneratīvā medicīna” radās 1990to gadu beigās, kad cilmes šūnu, augšanas faktoru un ārpusšūnu matricas pētniecības atklājumi saplūda vienā koncepcijā, radot jaunu ārstēšanas filosofiju, kurā tika saglabāta ideja, ka šai terapijai jāveicina pilnīgi funkcionējošu audu atjaunošanos. Tā vietā, lai ārpus ķermeņa radītu un, kā bioloģiski funkcionālu struktūru, pārstādītu veselu orgānu, reģeneratīvā medicīna sāka izmantot stratēģiju, kurā bojātie audi (in situ) tiek apgādāti ar “izejmateriāliem”, kas nepieciešami atjaunošanās procesam, jeb reģenerācijai. Lai terapija būtu efektīva, jānodrošina vismaz 1 no 3 audu reģenerācijai vissvarīgākajiem elementiem –  šūnas, augšanas faktori un matrice. Jāpiebilst, ka PRP nodrošina 2 svarīgākās komponentes – augšanas faktorus un matrici, kuras, lokālo audu signālu ietekmē, tiek izmantotas jaunu audu veidošanas procesā bojājuma vietā vai tuvu tai.

Sākotnēji PRP procedūra tika popularizēta kā droša un dabīga ķirurģiskās terapijas alternatīva un tās piekritēji ieteica šo terapiju ikvienam pacientam, lai, izmantojot organisma paša resursus – cilvēka augšanas faktorus, veicinātu atveseļošanos.

Mūsdienās ir zināms, ka, gandrīz jebkura veida fiziski traumētos audos, piem., traumatiski bojājumi, ikdienas nodilums,  infekcijas un deģeneratīvas slimības, iekaisums darbojas kā ķermeņa dziedēšanas procesu iniciātors, tādējādi PRP tehnoloģijas arvien plašākais pielietojums ir radījis revolūciju reģeneratīvajā medicīnā. Tā ir salīdzinoši lēta, viegli paveicama, un bieži vien “pie pacienta gultas” pieejama slimo audu atjaunošanas stratēģija.

Pateicoties šīs procedūras efektivitātei un potenciālajiem efektiem, piem., ādas struktūras atjaunošana, sadzīšanas procesa veicināšana, samazināts infekciju risks, samazināta hipertrofisku keloīda rētu veidošanās iespēja, PRP ir jau piesaistījusi plastiskās, ortopēdiskās un sirds ķirurģijas speciālistu uzmanību.

Atklājumi šajā jomā ir ne tikai paātrinājuši un veicinājuši daudzu pacientu ārstēšanu, bet, no multimolekulārās perspektīvas, sniedz mums padziļinātu izpratni  par celulāro un molekulāro atveseļošanās mehānismu būtību. Šī tehnoloģija nodrošina iespēju virzīt zināšanas par molekulārajiem procesiem šūnās un audos no zinātnes grāmatu plauktiem uz to praktisko pielietojumu ārstu praksēs..

Šobrīd par PRP jau ir vairāk kā 5200 ierakstu NCBI, sākot no ortopēdijas, sporta medicīnas, zobārstniecības, otorinolaringoloģijas, neiroķirurģijas, oftalmoloģijas, kosmetoloģijas un citās nozarēs.

PRP definīcija un tās darbības mehānisms:

PRP tulkojumā – trombocītiem bagātā plazma (Platelet-rich plasma) (sinonīmi: autologs trombocītu gēls (autolog platelet gel), ar augšanas faktoriem bagātā plazma (plasma-rich growth factors) un ar trombocītiem koncentrētā plazma (platelet-concentrated plasma), kas būtībā nozīmē bagātīgu trombocītu skaita un multiplu fundamentālo augšanas faktoru (Gfs), piem., PDGFαα, PDGF ββ, PDGFαβ, transformējošie augšanas faktori TGFβ1 un TGFβ2, vaskulāri endoteliālais augšanas faktors VEGF, un epiteliālais augšanas faktors EGF, kas iegūti no trombocītiem (alfa granulām), kā arī plazmas proteīnu – fibrīna, fibronektīna un vitronektīna, koncentrātu nelielā plazmas tilpumā.

Trombocītu alfa granulu degranulācija un augšanas faktoru atbrīvošana notiek asiņu plazmai nonākot kontaktā ar koagulācijas ierosinātāju. Sekretētie augšanas faktori saistās pie atbilstošajiem transmembrānu receptoriem, kas ekspresēti uz pieauguša cilvēka mezenhimālajām cilmes šūnām, osteoblastiem, fibroblastiem, endotēlija šūnām un epidermas šūnām, kā rezultātā tiek aktivizēts iekšējo signālu pārvades ceļš, šūnas normāla gēna sekvences ekspresija, kas savukārt ierosina šūnu proliferāciju, matricas formēšanos,  osteoīdu produkciju, kolagēna sintēzi utt., tādējādi pastiprinot dabisko brūces sadzīšanas procesu. Turklāt ir novērota neliela PRP anti-mikrobā aktivitāte (tro-lei gels) pret Staphylococcus aureus in vitro un in vivo – tās efektivitāte  nav salīdzināma ar sistēmisku antibakteriālās ārstēšanas efektu.

Tā kā PRP ir autologs produkts, nepastāv hematogēni transmisīvo slimību, piem.,  HIV, B un C hepatīta vai Creutzfeldt-Jakob slimība, risks, kā arī nav iespējamas imunogēnas reakcijas. Reti, bet tomēr ir pieejamas arī komerciālās sagatavošanas sistēmas, kurās trombocītu aktivācijai izmanto liellopa trombīnu, kas var veicināt koagulopātijas. Tādēļ tomēr lielākais vairākums komerciālo sistēmu šobrīd izmanto rekombinantu cilvēka trombīnu. Retos gadījumos var novērot tādas lokālas injekciju vietas reakcijas kā sāpes un infekcija injekciju vietā, no kurām var veiksmīgi izvairītes, ievērojot pareizus drošības un aseptikas pasākumus.

Pieminēšanas vērts ir arī Takakura et al. atklājums par to, ka šūnu mijiedarbībā PDGF signāli ir nepieciešami matu kanālu veidošanai un dermālās mezenhīmas augšanai, tādējādi atverot jaunākas perspektīvas PRP izmantošanai triholoģijā – matu atjaunošanai. Turklāt ir svarīgi atcerēties, ka ādā atrodas dažādas cilmes šūnas (tajā skaitā šūnas, kas atrodas mata sīpoliņā), un mezenhimālas izcelsmes šūnas, kas izkliedētas dermā. Teorētiski, augšanas faktori, ko atbrīvo trombocīti, var iedarboties uz šīm šūnām, veicinot diferenciāciju un proliferāciju. Šo informāciju vajadzētu ņemt vērā, kad plānojam, kādu mērķi vēlamies sasniegt katrā konkrētajā ārstēšanas gadījumā, injicējot PRP ādā. Papildus iepriekš minētajam, tiek atzīmēta arī PRP reģenerāciju veicinošā iedarbība, kas saistīta ar “adatu dūriena stimulāciju”.  Tās rezultātā notiek punktveida asiņošana, kas izraisa bioloģiskās iekaisuma reakcijas stimulāciju un kopā ar injicētajiem augšanas faktoriem veicina reģenerāciju, kas, savukārt, vēl vairāk rekrūtē un aktivē cirkulējošo asiņu izcelsmes šūnas.

PRP sagatavošana.

 

Ir vesela rinda protokolu, kas apraksta PRP iegūšanu, taču kopumā visi ietver centrifugēšanas procesu, pateicoties kuram dažādie asins komponenti tiek atdalīti atbilstoši to blīvumam. Protokoli atšķiras ar laiku, asiņu parauga centrifugēšanas ātrumu un reižu skaitu. Jāpiebilst, ka trombocītu koncentrācijas faktors var mainīties atkarībā no centrifugācijas spēka, kam tiek pakļauts asiņu paraugs.   Katrai metodei atšķiras arī sākotnējā asiņu parauga apjoms mililitros, asins savākšanas vakutaineri un izmantotie antikoagulanti.

PRP var tikt sagatavots manuāli, vai izmantojot speciālas automātiskas ierīces, tieši pirms procedūras parastā dienas stacionārā vai poliklīnikā. Procesam jānotiek aseptiskos apstākļos un optimālā istabas tempertūrā (tas nozīmē 20-22°C). Lai inhibētu trombocītu agregāciju, asinīm pievieno antikoagulantu – citrāta dekstrozes šķīdumu A (ACD-A citrate dextrose solution A) vai nātrija citrātu (sodium citrate). Trombocītu daudzums jāiegūst tik augstā koncentrācijā, lai tas būtu pietiekams terapeitiskā efekta sasniegšanai un saglabātos trombocītu spēja aktīvi sekretēt augšanas faktorus.

Ir trīs PRP iegūšanas metodes: divreizējās centrifugācijas metode; vienreizējās centrifugācijas metode un selektīva asiņu filtrācija. Pateicoties šūnu atšķirīgajam īpatnējam svaram, asinis tiek sadalītas plazmas (virsējā), trombocītu un balto asins ķermenīšu (Buffy coat, jeb vidējā) un eritrocītu (apakšējā) slānī. PRP sagatavošanas metode nosaka leikocītu, eritrocītu un trombocītu sastāvu un koncentrāciju dotajā plazmas tilpumā. Iegūtos trombocītu koncentrātus var iedalīt sīkāk – tīrā PRP (pure – P-PRP), kur leikocīti tiek ar nodomu atdalīti no PRP; leikocītu un tro bagāta plazma (L-PRP), kura satur arī pavairotu leikocītu daudzumu.

Kā PRP aktivatori var tikt izmantoti – gaisma, 10% kalcija hlorīds (CaCl 2 ) vai trombīns, tādā veidā iniciējot koagulācijas kaskādi, kas ir svarīgs kofaktors protrombīna pārveidē trombīnā un tādā veidā tiek panākts, ka jau pirmo 10 minūšu laikā no alfa granulām atbrīvojas vairāk kā 70 % augšanas faktoru un praktiski 100% stundas laikā. Trombocīti var arī tikt aktivēti pievienojot PRP šķīdumam liellopu vai cilvēka trombīnu ar 10% Ca Cl. Pēc plazmas aktivācijas, formējas fibrīna matrice in vivo un in vitro. In vitro radīto var izmantot implantācijai ķirurģijā vai trofisku čūlu kopšanā, tas nodrošina pakāpenisku augšanas faktoru atbrīvošanos aplikācijas vietā.  Atkarībā no aktivācijas mehānisma, (inducēts  ar CaCl, kolagēnu vai trombīnu)  var tikt panākta strauja vai pakāpeniska augšanas faktoru atbrīvošanās. Iegūtais PRP jāizmanto aptuveni 10 minūšu laikā.

PRP procedūra:

Vismaz divas nedēļas pirms procedūras pacientam nevajadzētu lietot trombocītu funkciju ietekmējošus medikamentus, piemēram, aspirīnu vai citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Šobrīd tiek aprakstītas vairākas dažādas PRP procedūras metodes, piemēram: Interfolikulāras PRP injekcijas ar 1cm intervālu visā apstrādāmajā skalpa reģionā – aptuveni 0.05-0.1 ml/cm2; PRP mezoterapija, kuras laikā skalps tiek punktēts ar 1 mm smalku adatu (microneedle) rullīti, kam seko interfolikulāras PRP injekcijas apstrādātajā zonā. PRP papidus tiek izsmidzināts uz galvas ādas un atstāts uz nakti. Tas parasti tiek darīts reizi trijos mēnešos; PRP var izmantot kā palīglīdzekli matu transplantācijas operācijām – folikulu grafti, lai palielinātu to izdzīvošanas spēju, pirms implantācijas aptuveni uz 15 minūtēm tiek ievietoti PRP; PRP var tikt ievadīts recipienta skalpa ādā pirms vai tūlīt pēc graftu implantēšanas; PRP injicē ap donora stripa ekscīzijas līniju, lai samazinātu asiņošanu, stimulētu brūču dzīšanu un samazinātu rētošanos.

Diemžēl šobrīd trūkst konsekvences aplikācijas metodes izvēlē, nepieciešamo injekciju skaitā un injecējamā preparāta daudzumā.

Lai novērtētu terapiju, vēlams izmantot standartizētas, salīdzināmas fotogrāfijas (ar vienādu apgaismojumu, kameras uzstādījumu un pacienta pozīciju) pirms un pēc procedūru kursa.

PRP terapijas indikācijas:

Reģeneratīvā biomedicīna, ar aizvien plašākām pielietojuma sfērām, pakāpeniski ieņem arvien nozīmīgāku lomu medicīnā. Šobrīd ir divas pašas svarīgākās un izplatītākās tās pielietojuma sfēras – kaulaudu atjaunošana un mīksto audu atjaunošana.

Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta PRP efektivitāte – terapijas rezultātā tiek paātrināts dzīšanas process pēc muskuļu, saišu, locītavu un cīpslu traumām, kam ir nozīmīga loma sporta traumu ārstēšanā.

Ortopēdijā un tās apakšspecialitātēs to izmanto kaulu lūzumu dzīšanas paātrināšanai un locītavu skrimšļa atjaunošanai. Tika ziņots arī par PRP efektivitāti, uzlabojot sadzīšanu pēc locītavu aizvietošanas un mugurkaula operācijām. Epikondilītu un citu līdzīgus sāpju gadījumos PRP, pētījumos salīdzinot to ar glikokortikoīdu injekcijām, dod pārliecinošu, ātru uzlabošanos ar ilgstoši pozitīvu rezultātu. Daudzi pētījumi ir ziņojuši par veiksmīgiem klīniskiem iznākumiem izmantojot PRP krusteniskās saites rekonstrukcijā.

Traumatoloģijā PRP izmanto sastiepuma rezultātā radušos muskuļu bujoājumu ārstēšanai, kaut arī noteiktas priekšrocības šajā jomā vēl nav apstiprinātas. Interesanti rezultāti tiek arī ziņoti osteodeģeneratīvo saslimšanu terapijā un ārstējot pacientus ar kompleksiem ievainojumiem.

Odontoloģijā tā ir pierādījusi efektivitāti smaganu reģenerācijā.

PRP pielieto dažādu dermatoloģisku slimību ārstēšanā, piem., brūču dziedēšana, ādas seguma atjaunošana pēc ablatīva frakcionēta lāzera pielietošanas, ādas rejuvenācija un striju ārstēšana. PRP izmanto ekstremitāšu čūlu rekonstrukcijā un ir pierādīts, ka šī terapija ir ļoti efektīga tieši diabēta pacientiem – diabētiskās pēdas gadījumā.

Triholoģijā dažāda veida alopēciju, piemēram, androgēnā alopēcija, alopēcija areata, telogen effluvium, ārstēšanā.

PRP pielieto arī estētiskajā medicīnā, kaut arī pagaidām ir maz pētījumu, kas apliecinātu tās efektivitāti sejas un kakla ādas revitalizācijā.  Ir ziņojumi par PRP spēju vairot dermas elasticitāti, stimulējot fotobojātās ekstracelullārās matricas (ECM) komponentu likvidēšanu un, caur dažādiem dermālo fibroblastu molekulārajiem mehānismiem, inducēt jauna kolagēna sintēzi.

 

Medicīniskā industrija ir jau izpratusi autologo produktu potenciālu. Tādējādi, neskatoties uz to, ka šīs tehnikas nav vēl pilnīgi izstrādātas,  autologās tehnoloģijas ir jau gatavas un šobrīd vadošās kompānijas, kas ražo PRP iekārtas un kontrolē šo industriju un tirgu, ir: Zimmer Holdings, Stryker, Biomet, Arthrex, DePuy, Smith & Nephew un Synthes. Pēdējo gadu laikā, PRP separācijai un lietošanai terapeitiskos nolūkos, ir radītas arī dažas pusautomātiskās iekārtas. Izmaksas gan medicīnas darbiniekam, gan pacientam ievērojami variē, atkarībā no metodes, kas izmantota PRP pagatavošanā.

PRP kontrindikācijas:

Kā jau katrai medicīniskai procedūrai, arī PRP ir kontrindikācijas: piemēram, trombocītu disfunkcijas sindroms, kritiska trombocitopēnija (trombocītu skaits asinīs mazāks par 50,000 mikrolitrā),  jebkura hemodinamiska nestabilitāte,  hroniskas saslimšanas – diabēts, hroniskas infekcijas, asins diskrāzijas, izteikts lokāls iekaisuma process, herpes infekcija paredzamajā procedūras vietā, pastāvīga antikoagulantu lietošana un NPL 48 stundas pirms procedūras, pēdējā mēneša laikā paredzētajā injekciju vietā veiktas hormonu injekcijas, divas nedēļas pirms procedūras sistēmiski lietoti kortikosteroīdi, nesens drudzis, audzēji, īpaši hemopoētiskās sistēmā vai kaulu, hemoglobīna līmeni zem 10g/ dl.

 

Slēdziens:

Klīnisko novērojumu rezultāti  pierāda, ka PRP potenciālā loma triholoģijā un citās nozarēs, ņemot vēra tās efektivitāti, cenu un minimāli invazīvo tehniku, jau tuvākajā nākotnē var rezultēties ar izcilām terapijas iespējām, tādā veidā padarot šo par saistošu ārstēšanas stratēģiju.