Pacientiem

Kad steidzami jānāk pie matu ārsta - trihologa?

Šajā lapā plānojam informēt par to, ar ko mēs trihologa praksē saskaramies ik dienas - visdažādākajām matu slimībām, matu kopšanas līdzekļu ietekmi, arī ievietot slimību gadījumu aprakstus.

Tomēr, ir sarežģīti, nepārzinot visas iespējamās matu slimības noteikt pareizu diagnozi un ārstēšanu! Neiesaku to darīt arī pamatojoties uz šeit lasīto. Tas ir līdzīgi situācijai, kad, ja zinot faktu, ka situācijā  ja mašīnai ir beidzies benzīns, viņa apstāsies,  jūs izlemjat, ka esat spējīgs atrisināt visas ar visiem citiem iespējamiem mašīnas apstāšanās iemesliem saistītās situācijas ielejot benzīnu. Nu nevar to izdarīt, ja akumulators nosēdies - kaut vai iemērcot mašīnu benzīna vannā - viņa neiedarbosies. Līdzīgi ir ar matiem - jāsaprot perfekti, kas notiek, kas par problēmu izkrišanu provocē, tikai tad var rast risinājumu, un, nereti tas ir diezgan vienkāršs! Piemēram - nav vērts lietot matu vitamīnu tonnas, ja ciešat no androgēnas alopēcijas, vitamīni hormonu ietekmi uz matiem nemazinās!

Ja domājat, ka netiekat galā ar savu matu izkrišanas problēmu, bet šaubāties par to, vai tā ir nopietna, iesaku uzdot sev sekojošus četrus jautājumus:

1) vai mana matu izkrišana ir ļoti strauja un īsā laika sprīdī (1-3 mēnešu laikā) esmu zaudējis/usi vairāk par 1/3 daļu matu apjoma?

2) vai mani mati turpina izkrist jau ilgāk par 6 mēnešiem?

3) vai mani mati izkrīt perēkļos?

4) vai manu matu izkrišanu pavada izteikts ādas diskomforts, nieze, sāpes, izteiktas blaugznas?

Ja uz kaut vienu no šiem jautājumiem esat atbildējuši ar JĀ - Jums ir nepieciešama trihologa konsultācija. Jo - atcerieties - matu izkrišanu ir daudz vieglāk apturēt, nekā tos ataudzēt atpakaļ. Jo ātrāk  ārstēšana uzsākta, jo reālāka iespēja matu apjomu saglabāt.

Matu izkrišanas iemesli var būt ļoti dažādi. Visbiežāk novēro ģenētiski determinēto androgēno alopēciju. Tiek uzskatīts, ka tā skar aptuveni trīs ceturtdaļas vīriešu un vienu trešdaļu sieviešu, un galu galā noved pie pakāpeniskas matu izsīkšanas un plikpaurības veidošanās. Viena no salīdzinoši bieži sastopamām matu izkrišanas formām ir Alopecia Areata, - matu izkrišana perēkļu veidā, ko novēro arī jauniešiem un bērniem. Alopecia Areata tiek uzskatīta par auto imūnu slimību un var novest pat līdz totālai matu izkrišanai. Ļoti bieži novēro difūzu matu izkrišanu, faktiski ar šo matu izkrišanas formu vieglā pakāpē savas dzīves laikā ir saskāries gandrīz ikviens. Šajos gadījumos svarīgi, lai matu izkrišanas epizodes neieilgst un neatkārtojas pārāk bieži, jo tādos gadījumos dzīves laikā var ievērojami samazināties kopējais matu apjoms.

Izmeklējumi triholoģijā - ANALĪZES UZ SĒNĪTI

MIKROSKOPIJA UN UZSĒJUMS

Galvas matainās daļas sēnītes ir salīdzinoši bieža atradne triholoģijas pacientiem. Sēnīšu infekcijas var būt akūtas - ar izteiktiem iekaisuma simptomiem; un hroniskas, kas notiek gandrīz nemanāmi, bet pakāpeniski intensificējot matu izkrišanu samazina matu apjomu.

Pirmajā vizītē parasti veicam mikroskopiju - tad ārsts laborants novērtē preparātu mikroskopiski pirms un pēc apstrādes ar speciālām laboratorijas krāsām. Ja tiek atrastas patogēnās sporas - nozīmējam ārstēšanu.

Ārstēšana ir individuāla - atkarībā no sporu veida, daudzuma un klīniskajiem simptomiem.

Lai atbrīvotos no galas matainās daļas sēnītes, visbiežāk nepieciešama mēnesi ilga ārstēšana. Kad kurss ir pabeigts - veicam kontroles testu, šajā gadījumā tas jau ir uzsējums uz sēnīti.

Uzsējumā no galvas ādas paņemtais materiāls tiek uzsēts uz speciālas barotnes un mēnesi turēts termostatā. Ja sēnīte tomēr nav izārstēta, tad pēc uzsējuma rezultāta redzam ne tikai to, vai sporas ir vai nav, bet noskaidrojam arī, kāda tieši sēnīte ir infekcijas izraisītāja.

Pēc veiksmīgas atbrīvošanās no sēnītes pacienti jau pēc mēneša parasti atzīmē krasu matu izkrišanas samazināšanos.

Mikroskopijas izmeklējuma cena 8 EUR

Uzsējuma cena 12.50 EUR

Izmeklējumi triholoģijā - ASINS ANALĪZES

ASINS ANALĪZES

Asins analīzes tiek nozīmētas atbilstoši katra pacienta anamnēzes un klīniskās apskates datiem.

Ar asins analīžu palīdzību precizē diagnozi, noskaidro iespējamos deficītus, vērtē vispārējo veselības stāvokli un hormonālo situāciju organismā.

Parasti nozīmē pilnu asins ainu; feritīna un D vitamīna testus; analīzes uz hormoniem, tajā skaitā vairogdziedzera un androgēno hormonu izmeklējumus; aknu proves un iekaisuma rādītājus; kā arī STS proves. Ja nepieciešams, veic papildus testus, atkarībā no katra pacienta individuālā veselības stāvokļa un nepieciešamības

Pamatojoties uz analīžu datiem atbilstoši nozīmē piemērotu terapiju, un ja nepieciešams, papildus speciālistu - endokrinologu, ginekologu un citu - konsultācijas.

Cenas - atbilstoši laboratorijas cenrādim.

Izmeklējumi triholoģijā - BIOPSIJA

BIOPSIJA

Biopsija no galvas matainās daļas ādas tiek izmantota neskaidras diagnozes gadījumā, gan arī situācijās, kad jāizvērtē slimības aktivitātes pakāpe.

Biopsiju izmanto salīdzinoši reti, taču rētainu alopēciju gadījumā tā ir neaizstājama diagnostikas metode.

DIAGNOŽU UN SLIMĪBU APRAKSTI

Seborejas dermatīts.

Seborejas dermatīts.

Galvas ādas seboreja parasti norisinās ar galvas ādas kairinājuma simptomātiku, un plēksnīšu parādīšanos galvas matainās daļas ādā.

Lasīt vairāk

Galvas matainās daļas sēnīte

Galvas matainās daļas sēnīte

Galvas matainās daļas sēnīte ir salīdzinoši bieža atrade mūsu pacientiem. Ovālās sporas laboratorijā atrod gandrīz katrā trešajā izmeklējumā, bet parasti tās ir maz preparāta, nekaitīgas un tiek uzskatītas par saprofītiem, kas gan dažkārt var veicināt blaugznu parādīšanos. Apaļās sporas, savukārt, ir patogēnas, un jāārstē. Pēc terapijas kursa parasti ļoti samazinās matu izkrišana un matu apjoms […]

Lasīt vairāk

Rētaina matu izkrišana

Rētaina matu izkrišana

Rētainās matu izkrišanas ir izaicinājums ārstam gan tās diagnosticējot, gan ārstējot. Rētainās alopēcijas ietver savā starpā dažādu-atšķirīgu slimību grupu, kas raksturojas ar neatgriezenisku matu izkrišanu, jo notiek permanenta mata folikula destrukcija. Rētainas alopēcijas gadījumos parasti nenovēro acīmredzamu fizikālu vai ķīmisku bojājumu vai akūtas infekcijas pazīmes, tādēļ diferenciālā diagnoze bieži ir apgrūtināta. Turklāt joprojām trūkst zinātniski […]

Lasīt vairāk

Alopecia areata jeb perēkļveida matu izkrišana

Alopecia areata jeb perēkļveida matu izkrišana

Alopecia areata (AA) ir stāvoklis, kad organisma imūnā sistēma sāk iznīcināt mata folīkula struktūras. Šūnas, kas tiek iznīcinātas var būt gan mata saknītes keratinocīti, gan tās pigmentu ražojošās šūnas – melanocīti. Alopecia areata ir slimība, kas ietekmē matu folikulu. Vairumā gadījumu, mati izkrīt mazos, apaļos laukumos no 1 līdz 4 cm. Visbiežāk pacientiem ar šo […]

Lasīt vairāk

Androgēna matu izkrišana

Androgēna matu izkrišana

Kas ir androgēna matu izkrišana? Androgēnas alopēcijas klasiskais piemērs ir plaši pazīstamā vīriešu plikgalvība. Pateicoties tās plašajai izplatībai vīriešu vidū (līdz 70%!!), mēs bieži vien pat nevaram iedomāties, ka arī sievietes cieš no šīs matu izkrišanas formas. 50% sieviešu cieš no androgēno hormonu nosacītas matu stiebra miniaturizācijas! Jo tieši mata stiebra miniaturizācija – pakāpeniska pārvēršanās […]

Lasīt vairāk

Difūza matu izkrišana

Difūza matu izkrišana

Kas ir difūza matu izkrišana? Ar difūzu amatu izkrišanu pieņemts apzīmēt vienmērīgu matu izkrišanu visā galvas matainajā daļā, kas nenorobežojas kādās konkrētās vietās, laukumos vai perēkļos. Nereti to pavada mata stiebra izsīkšana un trauslums, taču ļoti bieži mata stiebra kvalitātes izmaiņas nenovēro vai to cēlonis ir cits, piemēram, pārmērīga matu krāsošana. Bieži vien difūzas matu […]

Lasīt vairāk

Uz pierādījumiem balstītas medicīnas - evidence- based medicine (EBM) principi.

Matu izkrišana pieskatāma pie tām dermatoloģiskajām problēmām, kuras pavada izteikts emocionāls pārdzīvojums. Vislabākais veids, kā atvieglot emocionālo stresu, ir efektīvi izārstēt matu izkrišanu.

Kā ar jebkuru medicīniska rakstura problēmu, gadījumos, ja pacients sūdzas par matu uzkrišanu, nepieciešama visaptveroša medicīniska izmeklēšana. Anamnēzei nepieciešami dati par medikamentu lietošanas vēsturi un vispārējo veselības stāvokli; matu un galvas matainās daļas ādas fizikāla izmeklēšana un atbilstoša laboratoriska izmeklēšana, kas kopumā sniedz priekšstatu par matu izkrišanas iemeslu.

Nerētaina matu izkrišana ir biežākais matu izkrišanas iemesls. Tā ietver androgēnu alopēciju, telogēna matu izkrišanu, alopecia areata, un trihotillomāniju.

Rētainās alopēcijas novēro ļoti reti, bet tās prasa īpašu uzmanību savas neatgriezeniskās dabas un iespējama kosmētiski traucējoša defekta dēļ, kā arī tāpēc, ka to pamatā var būt potenciāli nopietnas medicīnas problēmas, tajā skaitā lupus erythematosus, sarkoidoze vai neoplastiska saslimšana.

Lai nodrošinātu atbilstošu matu izkrišanas ārstēšanu, priekšnoteikums ir izpratne par tās pamatā esošo patoloģisko dinamiku. Kad diagnoze ir skaidra, atbilstoša terapija nodrošinās problēmas risinājumu.

Uz pierādījumiem balstītas medicīnas (evidence- based medicine (EBM)) mērķis ir izmantot vislabākās pieejamās pozitīvu ārstēšanas rezultātu garantējošās metodes, kas klīniskajā praksē sevi pierādījušas izmantojot zinātniskas metodes, lai arī šeit ir savi ierobežojumi. Vislielākais ierobežojums šai praksei matu slimību jomā ir fakts, ka bieži vien slimības pamatā ir nevis viens iemesls, bet dažādu iemeslu kombinācijas, - tas var būt, piemēram, hronisks dzelzs deficīts, ko agravē stress un plus vēl kāda infekcijas slimība ar antibiotiku lietošanu - šiem visiem apstākļiem summējoties konkrētajam pacientam var novērot diezgan smagu matu izkrišanu un matu apjoma samazināšanos; savukārt pieredzējis ārsts-trihologs novērtēs visus šos aspektus, un soli pa solim, balstoties uz klīnisko izpratni, atrisinās situāciju pacientam vislabvēlīgākajā un efektīvākajā veidā.

Tieši tādēļ - laba klīniskā prakse nozīmē personīgās klīniskās ekspertīzes integrāciju ar labākajām pieejamajām uz EBM pierādījumiem balstītajām metodēm.

Izvērtējot katru pacientu individuāli un ņemot vērā visas viņa esošās potenciālās matu izkrišanu veicinošās problēmas, un, sekojoši, nozīmējot terapijas režīmu, kas ietver risinājumu tām visām, notiek pakāpeniska atveseļošanās, matu ataugšana un apjoma palielināšanās, un mata stiebra kvalitātes uzlabošanās.

Noteikti jāatzīmē, ka ārstēšanas iznākums vienmēr ir atkarīgs no pacienta līdzestības. Ņemot vērā mata cikla fizioloģiskās īpatnības, mats nevar ataugt ātrāk par 2-3 mēnešiem, tādēļ pacients ir jāizglīto par mata cikla norisi, un faktu, kādēļ ir nepieciešama pacietība, līdz iestājas pilnīga kosmētiska atveseļošanās.

Katrā konkrētā gadījumā ārstēšanas ilgumu var paredzēt balstoties uz uzstādīto diagnozi, tādēļ to droši vēlams vaicāt speciālistam, kā arī vienmēr izrunāt ar ārstējošo ārstu visus neskaidros jautājumus un raizes.

TRIHOLOĢIJAS VĒSTURE LATVIJĀ UN PASAULĒ

Triholoģija - zinātne par matiem, citu medicīnas zinātņu vidū ir salīdzinoši jauna. Nozare nodarbojas gan ar padziļinātu matu un galvas ādas problēmu pētīšanu, gan ārstēšanu.

Latvijas Matu Ārstu asociācija izveidota 2000. gadā kopā sanākot dažiem domubiedriem - ārstiem no dažādām specialitātēm. Jau trīs gadus pirms asociācijas izveidošanas Latvijā triholoģijas nozarē darbojās ģimenes ārste Inga Zemīte un dermatoloģe Tatjana Mileika. Nozare bija ļoti jauna, un arī pasaulē triholoģija bija ekskluzīvs retums.

Pasaulē ārsti-trihologi eksistē jau no pagājušā gadsimta. Sākotnēji nozarē tika veikts galvenokārt pētniecisks darbs – mata folikula specifitātes dēļ tas varēja tikt izmantots dažādos nolūkos, gan lai pētītu šūnu dalīšanos, gan medikamentu ietekmi.

Pirmā matu biedrība Eiropā tika nodibināta Londonā, 1989. gada aprīlī. Kopš tā laika Eiropas matu pētnieku biedrība (EHRS) rīko ikgadējas konferences dažādās Eiropas pilsētās, kurās dalās ar pieredzi un jauniem atklājumiem triholoģijas jomā.

Reizi trīs gados tiek rīkoti internacionāli kongresi kopā ar North American Hair Research Society, Society for Hair Science Research (Japāna), un the Australasian Hair and Wool Research Society. Dr. Inga Zemīte ir aktīva Eiropas matu pētnieku biedrības locekle kopš 2003. gada. 2007.gadā Kanādā starptautiskajā kongresā tika prezentēts viņas matu slimību diagnostikas algoritms, speciāli izveidota PC programma, kas ļauj viegli nonākt pie visiespējamākā matu izkrišanas iemesla.

Latvijā triholoģijas kabinets Veselības centrā 4 tika atvērts 1997. gada sākumā. Tas notika pateicoties Veselības Centra 4 direktora Dr. Māra Rēvalda iniciatīvai un atbalstam un jaunās ģimenes ārstes Inga Zemītes uzņēmībai un neatlaidībai. Pieņemšanu ātri piepildīja pacientu pieraksti – jautājums, izrādījās cilvēkiem ļoti aktuāls.

2008. gadā triholoģija kā papildspecialitāte ir iekļauta Latvijas medicīnas specialitāšu sarakstā. Tiek sagatavoti jauni triholoģijas speciālisti.