Kā uzturprodukti ietekmē mūsu ādu un matus?

Kā uzturprodukti ietekmē mūsu ādu un matus?

Kā uzturprodukti ietekmē mūsu ādu un matus?

Apskatīsim, kā noteikti uztur produkti ietekmē ādu un matus, un kas ir specifiski ādai veselīgi produkti.

Mūsu izskatu lielā mērā nosaka tas, ko mēs ēdam – diēta un arī dzīves stils; mēs esam, tādi, kā sevi veidojam. Uztur produktu izvēle ikdienā bieži vien notiek nejaušināti, ēdam to, ko konkrētā brīdī iegribas vai kas ir pieejams. Taču, viennozīmīgi, ķermenis āda, mati būs veselīgāki, ja ēdīsim sabalansētu uzturu, un, varbūt apzināti iekļausim savu uztur produktu klāstā tādus, kas spēj palīdzēt mūsu šūnām nodrošināt vislabākos funkcionēšanas apstākļus.

Lai saprastu, kā tas, ko mēs ēdam, mūs ietekmē, vēlams zināt dažus faktus par ādas uzbūvi un funkcijām.

Āda sastāv no epidermas – virsējā ādas slāņa, galvenais komponents ir keratīns (tāpat, kā matos!); dermas, kuras kvalitāti nosaka tajā esošais kolagēns un elastīns; un zemādas tauku slānīša. Epiderma – 1mm bieza, tā nomainās 2-4 nedēļās no stratum basale līdz stratum corneum. Epidermā ir arī melanocīti, kas piešķir ādai krāsu un kuru aktivitāte mainās UV ietekmē. Derma – 1-4 mm bieza.

Ādai piemīt vairums funkciju – sensorā (nervu gali), temperatūras regulācija, imunitātes nodrošināšana un citas, bet galvenā ir barjeras funkcija, kas nodrošina aizsardzību no apkārtējās vides iespējama kaitējuma ķermenim.

Hering’s Izārstēšanās likums saka: “All healing occurs from within out, from the head down, and in the reverse order in which the symptoms have appeared.” – “Atveseļošanās notiek no iekšpuses uz āru, no galvas uz leju un simptomi pazūd apgrieztā kārtībā kā tie ir parādījušies” Tādēļ āda jāārstē no iekšpuses – izvēloties veselīgu sabalansētu uzturu un attieksmi! Tāpat jāņem vērā, ka visi toksīni un atkritum vielas, kas ik dienas veidojas mūsu organisma metabolisma rezultātā, no organisma tiek izvadīti. Izvades orgāni ir āda, plaušas, limfātiskā sistēma, zarnu trakts, aknas, nieres. Jo labāk darbosies aknas un nieres, jo mazāk atkritum vielu izvadīsies caur ādu. Tādēļ, lai āda būtu vesela, jāseko arī savai vispārējai veselībai, jo organismā, neapšaubāmi, viss ir cieši saistīts.

VITAMĪNU UN MIKROELEMENTU DEFICĪTI, KAS IETEKMĒ ĀDAS UN MATU STĀVOKLI:

Epidermas šūnas dalās ļoti ātri, tādēļ tām nepieciešamas augsts uzturvielu daudzums. Deficītu piemēri ir:

– Vitamīna A nepietiekamība – sausas acis, ādas zvīņošanās un hiperkeratoze;

– Niacīna trūkuma izraisīts dermatīts UV starojumam pakļautās ādas virsmās;

– Biotīna trūkuma izraisīts dermatīts ar deskvamāciju, alopēcija;

– Vitamīna C trūkums (Scurvy) pasliktināta brūču dzīšana, sarkanas, tūskainas, asiņojošas smaganas;

– Cinka trūkuma izraisīti seborejai līdzīgi ādas izsitumi, periorificiālas un akrālas pustulas un bullas, alopēcija;

– Aminoskābju trūkuma izraisīts glossīts, dermatītis ar superficiālu epidermālu nekrozi;

– EFAs (esenciālo taukskābju) trūkuma izraisīts izsitumi ar zvīņošanos, alopēcija.

Uztura sensitivitāte tiek iedalīta divās lielās kategorijās – uztura nepanesamība un uztura alerģija. Abos gadījumos no konkrētajiem, problēmas izraisošajiem produktiem ir jāizvairās. Jāatceras arī, ka rafinētie ogļhidrāti var būt iekaisumu provocējoši, pastāv uzskats, ka rafinēti ogļhidrāti un rafinēts cukurs ietekmē hormonus, kas veicina akne vulgaris attīstību. Āda ir kā kuņģa – zarnu trakta veselības spogulis.

ANTIOKSIDANTIEM BAGĀTS UZTURS

Antioxidanti aizkavē brīvo radikālu radīto bojājumu šūnām, tajā skaitā ādās šūnām.

Ir pierādīts 3 antioxidantu – vitamīnu E, C un selēna preventīvais efekts uz saules radīto ādas bojājumu.

SELĒNS pasargā no audzējiem, tajā skaitā no saules UV starojuma izraisīta ādas vēža. Tas arī saglabā ādas elasticitāti un palēnina ādas sacietināšanos, kas saistīta ar oksidēšanos. Selēns ir glutationa – visspēcīgākā mūsu ķermeņa antioksodanta – prekursors.

Ar selēnu bagāts uzturs – Brazīlijas rieksti, pilngraudi, jūras produkti, ķiploki un olas.

2-3 brazīlijas rieksti dienā = 200mkg – dienas deva

E VITAMĪNS tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem antioksidantiem ādas veselības nodrošināšanai, jo tas aizsargā šūnu membrānas un aizkavē ar tām saistīto enzīmu bojājumu.

Ar vitamīnu E bagāts uzturs – kviešu asni, rieksti un sēklas (īpaši saulespuķu sēklas); augu eļļas, piena tauki, olas dzeltenums, zaļie lapu dārzeņi.

Ar E vitamīnu saturošiem uztura bagātinātājiem mēs parasti saņemam tikai vienu E vitamīna formu – alfa tokoferolu. Saņemot E vitamīnu ar uztur produktiem – mēs iegūstam visas tā formas – jauktos tokoferolus – alfa, beta, gamma un delta tokoferolu. Tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību E vitamīnu saturošajam uzturam un lietot to.

C VITAMĪNS – labo kolagēna struktūras, svarīgs locītavu, asinsvadu veselībai un citām organisma funkcijām. Arī C vitamīnu vislabāk saņemt ar uzturu – jo te tas būs kopā ar bioflavonoīdiem; bioflavonoīdi palīdz aizkavēt vitamīna sabrukšanu, tie arī labāk absorbējas kopā. Bioflavonoīdi pasargā C vitamīnu un E vitamīnu no oksidatīvas dekompozīcijas gremošanas procesā un tas var nonākt asinsritē.

Daudzi cilvēki nepanes citrusaugļus, bet C vitamīns ne obligāti jāsaņem caur citrusaugiem. Intolerance pret tiem var attīstīties arī dzīves laikā – piemēram, katru dienu dzerot apelsīnu sulu. Kivi – labi panesams un ļoti bagāts ar C vitamīnu. Arī visas mūsu dārza un meža ogas, kāposti un citi tepat Latvijā audzēti produkti var kalpot par lielisku C vitamīna avotu ikdienas uzturā. Vēlams variēt C vitamīna avotus, lai noskaidrotu, kur tas visvairāk pieejams, var izmantot interneta resursus, piemēram, www.worldshealtiestfoods.org mājas lapu.

CITI ANTIOXIDANTI – beta karotēns (A vitamīna prekursors); satur tumšas krāsas ogas, kurās ir augsts antioksidantu un bioflavonoīdu saturs (pie tam mellenēs nav pesticīdu). Beta karotēnu satur arī aprikozes, melones, persiki, burkāni, aknas, olas dzeltenums, dzeltenie un tumši zaļie lapu dārzeņi, kabači.

Vēl ar antioksidantiem bagātie produkti ir: tumšās ogas, kazenes; mellenes, zemenes un plūmes; artišoki, pupas (melnās, sarkanās un pinto); žāvētas plūmes un pekanrieksti.

PRETIEKAISUMA UZTURS

Esenciālās taukskābes (EFAs) ir atbildīgas par veselām šūnu membrānām, kas ne tikai darbojas kā barjeras kaitīgām vielām, bet arī ir kanāls barības vielām un atkritum vielām, kas šķērso membrānu, bez tām tām piemīt iekaisumu mazinoša iedarbība. Šūnas membrāna arī aiztur ūdeni, un, jo kvalitatīvāka ir membrāna, jo labāk tā izpilda savas funkcijas. Eļļas,kas satur EFAs ir nepieciešamas katra orgāna katras šūnas membrānai.

Ķermenim nepieciešams omega 3 un omega 6 līdzsvars. Esenciālās taukskābes organismā netiek ražotas, bet ir ļoti svarīgas tā normālai funkcionēšanai. Linsēklu eļļa un zivju eļļa ir populārākie produkti, ar kuriem mēs uzņemam šīs taukskābes. Vispiemērotākā ir zivju eļļa ir, jo linsēklu eļļa organismā ne vienmēr pietiekoši labi pārstrādājas.

Mūsu klasiskā Rietumu diēta ir pilna ar iekaisumu veicinošiem taukiem – piesātinātiem taukiem, hidrogenētiem trans taukiem, par daudz Omega-6, pārstrādātām augu eļļām (kā sojas eļļa un kukurūzas eļļa).

Nepiesātinātām omega 3 taukskābēm (kurām piemīt pretiekaisuma efekts) bagāts uzturs: auksto ūdeņu zivis, linu sēklas un valrieksti.

Citi spēcīgi pretiekaisuma efektu nodrošinoši ēdieni: diždadža saknes, zaļā tēja, kurkuma, ingvers, rieksti, ogas, tumši zaļie lapu salāti, zivis utt.

Zupa ar izteiktām antioksidatīvām īpašībām, ko vērts pamēģināt – Burdock root soup – diždadža sakne, burkāni, šitaki sēnes, daikan redīsi ar lapām. (recepti var atrast google!)

Ādas stāvokli arī uzlabos kuņģa – zarnu trakta veselības uzturēšana – probiotiķu lietošana, musli, kefīrs, jogurts, kombuča u.c.

ŪDENS

Ir ieteicams izdzert vidēji 8 glāzes ūdens dienā. Ūdens daudzumu vēlams palielināt, ja ir liekais svars, ja ir paaugstināta fiziskā aktivitāte un, ja uzturā tiek lietoti dehidratāciju veicinoši dzērieni – kafija un gāzēti dzērieni. Ūdens lietošana palīdzēs mūsu izvadorgāniem izvadīt no organisma visus liekos toksīnus un attīrīs organismu vienkārši un efektīvi.

PIEBILDE: Stress pasliktina visus patoloģiskos ādas stāvokļus un saslimšanas.

LAI SAGLABĀTU VESELĪGU ĀDAS INTEGRITĀTI:

1) Jālieto antioksidantiem bagāts uzturs un uzturs ar pretiekaisuma īpašībām.

2) Pastāvīgi jāizvairās no uztur produktiem, kas varētu izraisīt hipersensivitāti.

3) Jāoptimizē izvadorgānu darbība.

4) Jāēd mazāk tos produktus, kam iemīt augsta glikēmiskā slodze.

Lai veicas, un, labu apetīti!!

Atstājiet komentāru